Saruna ar vienu no projekta autoriem Ralfu Jāni Eižvertiņu

Sveicieni visiem 2021. gadā!

Lai ikvienam šis gads nes daudz priekpilnu emociju, vairāku sapņu piepildīšanās sajūtu un iespēju būt 2021. gada jūlija izskaņā “Dzintaru Trīsdienās 2021”!

Janvāra #Dz3D Blogā šoreiz saruna ar vienu no “Dzintaru Trīsdienu” idejas autoriem, uzņēmīgu un mērķtiecīgu jaunu cilvēku, Ralfu Jāni Eižvertiņu.

KK: Kā radās ideja par “Dzintaru Trīsdienām”? Kā tas viss sākās?

RJE: Tas viss aizsākās pēc vienkāršas sarunas ar Kārli Stradiņu, kurš arī ir viens no idejas autoriem. Kārlis iepriekš bija izveidojis telpu orientēšanās sacensības savai ģimenei savā mājā, un šis notikums bija kā iedvesma uzrīkot ko nedaudz lielāku savā draugu lokā, bet jau orientējoties mežā. Kāpēc tieši “Dzintaru”? Tāpēc, ka pirmās sacensības norisinājās Dzintaros, Jūrmalā, Kārļa piemājas mežā.

KK: Jums jau sākotnēji bija ideja par to, ka šīs sacensības varētu ar laiku kļūt ar vien lielākas?

RJE: Domāju, ka nē. Tā vienkārši bija ideja uztaisīt sacensības saviem draugiem. Savukārt, pēc aizvadītajām pirmajām sacensībām iegūtās pozitīvās emocijas bija kā “dzinulis” īstenot ko līdzīgu nākošajā vasarā, taču jau lielākai auditorijai un teritoriāli lielākā apvidū. 

KK: Kāpēc tieši “trīsdienas”, nevis vienas vai divu dienu sacensības?

RJE: Iespējams, ka sākotnēji mēs vēlējāmies līdzināties sacensībām “Kāpas 3-dienas” ar savu formātu, kuras vienmēr asociējās ar pozitīvu atmosfēru un kopības sajūtu, it īpaši dzīvojot telšu pilsētiņā. Trīsdienu formāts pieļauj iespēju, ka pēc aizvadītas distances mežā pa dienu, vakarpusē ir iespējams pavadīt laiku kopā ar draugiem, spēlējot dažādas sporta spēles vai vienkārši atpūšoties, radot lielisku kopības garu. Savā ziņā, to var saukt arī par tādu “orientieristu festivālu”.

KK: Kāpēc Tu vairs neesi organizatoru komandas sastāvā? 

RJE: Pēc pirmajām Dzintaru Trīsdienām 2018. gadā sajūta par sacensībām draugu lokā bija vienreizēja, kas, manuprāt, šim projektam deva to īpašo auru. Savukārt, rīkojot otrās “Dzintaru Trīsdienas” 2019. gadā, bija sajūta, ka šīs sacensības to īpašo garu pamazām zaudē, mēģinot būt tas, kas tas nav. Iespējams, es raudzījos uz šo pārāk tuvredzīgi, koncentrējoties uz to, kas tas vairs nav, bet neredzot, par ko tas varētu izaugt vēlāk. Kā arī izlēmu vairāk pievērsties citiem projektiem, piemēram, Jelgavas telpu orientēšanās kausa organizēšanai un arī mācībām ģimnāzijā. 

Redzot to, ko jūs līdz šim esat paveikuši, gaidot nākamās Dzintaru Trīsdienas 2021. gadā, man ir liels prieks redzēt, ka šī ideja kļūst ne tikai par sacensībām, bet arī par zīmolu.

KK: Kāda ir Tava spilgtākā atmiņa no pirmajām “Dzintaru Trīsdienām” 2018. gadā?

RJE: No organizatoriskā viedokļa, šķiet, ka visspilgtāk ataust atmiņā grūtības, kuras radās organizējot šīs sacensības, jo mums šāda veida iepriekšējas pieredzes nebija. No vienas puses tas uzlika papildus slogu un stresu nepiespiestās situācijās, jo visu laiku bija jākoncentrējas uz darāmajiem darbiem un to prioritizāciju. Sākotnēji mums tas galīgi nevedās , un mēs arī atlikām darbu veikšanu uz pēdējo brīdi. Pati ideja par sacensībām tapa pusotru mēnesi pirms to norises, darāmo darbu līdz to īstenošanai bija daudz. 

Vēl man spilgti atmiņā ir palicis otrās sacensību dienas nakts mikrosprints pie un iekš Kārļa mājas pagalma. Tas bija “tik naidīgi”. Pēc aizvadītās meža distances šķita, ka varam atpūsties, jo vēl ir gana daudz laika, un mēs paspēsim visu sataisīt līdz plānotajam vēlajam mikrosprinta startam. Taču mēs neaizdomājāmies par to, ka ar katru brīdi vakarpusē kļūs tumšāks, un tumsā būs daudz grūtāk organizēt tālāko darbību. Lai arī cik grūta bija situācija ar apgaismojumu, mēs spējām ar emociju spēku veikt vairākas lietas vienlaikus un tikai ar nelielu laika nobīdi atklāt sacensības. Manuprāt, šī bija pati produktīvākā, bet tajā pašā laikā arī pati dramatiskākā Dzintaru trīsdienu daļa.

KK: Ko Tev nozīmē “Dzintaru Trīsdienas”?

RJE: Manuprāt, tas ir kas vairāk nekā kārtējās orientēšanās sacensības Latvijas orientēšanās notikumu kalendārā. Tā ir iespēja būt starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuri kopīgi veido tādu kā vienotu tīklu. Paskatoties uz organizatoru komandas sastāvu, ir redzams, ka visi šie cilvēki ir draugi viens otram un neviens no viņiem nav piekritis darboties tikai un vienīgi iespējamā finansiālā labuma dēļ. Viņus vieno pati ideja un tās realizācija pēc iespējas augstākā līmenī. 

KK: Lūdzu, nosauc 3 īpašības vārdus, ar kuriem Tev asociējas “Dzintaru Trīsdienas”?

RJE: Draudzība, jo man šķiet, ka orientieristi ir atvērti un draudzīgi cilvēki. Iespēja, jo tā ir iespēja iepazīties ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem tiem, kuri iepriekš nav bijuši orientēšanās sacensībās, un viņus iedrošināt nodarboties ar šo sporta veidu arī turpmāk. Treškārt, potenciāls. Dzintaru Trīsdienām ir milzīgs potenciāls kļūt par gaidītākajām orientēšanās sacensībām Latvijā.

KK: Vai Tu plāno ierasties uz gaidāmajām sacensībām 2021. gadā un ko Tu saigaidi no tām?

RJE: Ja ne kā brīvprātīgais, tad noteikti piedalīšos kā dalībnieks. Es sagaidu lieliskas distances, jo, manuprāt, Ilgvaram (Caunem) ir pietiekama un augstvērtīga pieredze karšu zīmēšanā, ko viņš ir apguvis pie viena no labākajiem Somijas zīmētājiem. Viņš noteikti zinās apvidu no galvas un spēs izsecināt, kā distancēm pievienot to īpašo odziņu, kas daudziem distanču plānotājiem ne vienmēr izdodas. Protams, sagaidu arī kvalitatīvu karti, lielisku atmosfēru sacensību centrā, kā arī smaidīgus skrējējus sacensību finišā. Vēl es arī ceru, ka būs kāds kopīgs pasākums kādā no sacensību dienām pēc distanču veikšanas. 

KK: Kā Tu iztēlojies Dzintaru Trīsdienu projektu pēc 10 gadiem?

RJE: Es Dzintaru Trīsdienas redzu kā kaut ko jaunu, kas Latvijas orientēšanās sacensību organizēšanas kultūru mainīs par 180 grādiem. Domāju, ka šis projekts var izaugt par kaut ko ļoti, ļoti lielu, taču tas ir atkarīgs no tā, vai tiks turpināta vienotā idejas virzība un organizatoru komanda saglabās vienotu mērķi. Šobrīd šķiet, ka komanda ir vienota un spēcīga, un es ticu, ka nākotnē viss būs kārtībā! 

Novēlu jums turpināt to, ko jūs tagad darāt. Ar laiku šo stāstu sāks lasīt arvien vairāk interesentu un projekts kļūs arvien lielāks. Esiet motivēti!

Ceru, ka pēc šīs sarunas arī Tu, lasītāj, esi iedrošināts ieplānot savu jūlija noslēgumu tieši Ropažu apkārtnē!

Februārī sekos jau kārtējā #Dz3DBlogs saruna ar kādu no iepriekšējo Dzintaru Trīsdienu sacensību dalībniekiem. Turpinām trenēties un sekojam līdzi #Dz3DBlogs! 

Blogu sagatvoja Kalvis Kaļva
04.01.2021, Rīga

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *